fbpx

Renovācijas un rekonstrukcijas projekti Rīgas centrā

2018. gada izskaņā ekspluatācijā tika nodotas divas ievērojamības cienīgas ēkas. Būvdarbu realizācija prasīja lielu rūpību un mūsdienīgu tehnoloģiju, ierīču, mehānismu, darba rīku un materiālu pielietošanu…

1. Fasādes un kāpņu telpas renovācija Lāčplēša 13

Piecstāvu dzīvojamā ēka, ar izbūvētu jumta stāvu, celta 1900.g.pēc eklektisma stila meistara, arhiteka Kārļa Johana Felsko (1844. – 1918. g.) projekta.  Kārlis Johans Felsko bija Rīgas galvenā arhitekta Johana Daniela Felsko dēls un ir vairāk kā  115 ēku autors. To skaitā ir gan daudzstāvu dzīvokļu īres nami, gan arī sabiedriskās un ražošanas ēkas.  Arhitekta profesiju K. J. Felsko apguva augstskolās Vācijā (Vestfālenē un Berlīnē) un Sanktpēterburgā, kā arī zināšanas papildināja tajā laikā nozīmīgu arhitektu privātpraksēs.

Ēka Lāčplēša ielā 13, Rīgā, celta eklektisma stilā un ir saglabājusi ne tikai būvapjomu, bet arī  ielas fasāžu kompozīciju ar ļoti greznu neorenesanses apdari – jumta atiku, ieejas portālu ar ārdurvīm, ārsienu rustojumu, profilētajām dezgām un starpdzegām, medaljoniem, maskaroniem, kartušām un arku dekoratīvo apdari. Ēka veido nozīmīgu Lāčplēša ielas kultūrvēsturiskās apbūves fragmentu un labi iekļaujas pilsētas ainavā. Tā celta kā brīvtāvošs apjoms, kas bloķēts ar perimetrālo apbūvi tikai DA frontē (Lāčplēša ielā) – tādēļ grezni risināta ne vien ielas fasāde, bet arī ēkas sānu fasāde pret Baznīcas ielu.

Projekta risinājumi paredzēja gan ielas, gan pagalma fasāžu atjaunošanu un restaurāciju, īpašu rūpību pievēršot apmesto plakņu un  visu dekoratīvi – plastisko detaļu atjaunošanai fasādēs pret Lāčplēša un pret Baznīcas ielām. Tāpat paredzēts, laika gaitā ēkas ārsienās radušos plaisu remonts, un  galvenās dekoratīvās dzegas remonts.

Lai noteiktu ēkas sākotnējo krāsojumu, tika  veikta gan sienu un cokola, gan arī logu un durvju krāsojuma izpēte, atsedzot un fiksējot dažādos krāsojuma slāņus. Projektā ēkas krāsojums paredzēts tuvs tā sākotnējai iecerei.

Projekta ietvaros tika remontētas ēkas kāpņu telpas. 

Tas darīts,  pēc iespējas respektējot ēkas vēsturiskās vērtības un veidojot vidi, kas arī turpmāk ēku ļaus uzskatīt par vienu no Rīgas kultūrvēsturiskās vides vērtībām. 

Fasādē pret Lāčplēša ielu ir ierīkots nakts izgaismojums, kas ne tikai izceļ fasādes krāšņumu, bet arī padara gaišāku Lāčplēša ielas posmu, kas līdz šim naktīs bija samērā tumšs. 


 

2. Dzīvojamās mājas pārbūve Tallinas 65 

Ēka atrodas valsts nozīmes pilsētbūvnieciskā pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijā un UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas “Rīgas vēsturiskais centrs” aizsardzības zonā. Ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 7914, saskaņā ar VKPAI novērtējumu, būve ir “kultūrvēsturiski vērtīga ēka”.

Projekta risinājums paredzēja ēkai veidot pagalmā lifta un kāpņu telpas piebūvi, demontēt vēlāko gadu piebūves, labiekārtot teritoriju un nojaukt pagalmā esošās saimniecības būves. Ēkai daļēji mainīta jumta konfigurācija, veidojot apdzīvojamu jumta stāvu. Tika mainīts stāvu plānojums, ēkā ierīkotas inženierkomunikācijas(ūdensapgāde, sadzīves kanalizācija, gāzes apgāde).

Pirmsprojektēšanas izpētēs tika konstatēts, ka zem daļas no ēkas pamatiem, atrodas kūdras slānis, kas ir bijis par pamatu nevienmērīgai ēkas nosēšanās (ēkas bija pa vidu pārlūzusi, grīdu augstuma starpība no viena ēkas gala līdz otram, viena stāva robežās sastādīja vairāk kā 20 cm). Starpstāvu pārsegumi stipri bojāti. Esošajai ēkas daļai tika veidota pamatus pastiprinoša, esošajos mūra pamatos iegropēta pamatu plātne. Jaunajai lifta- kāpņu piebūvei- injekcijas mikropāļu pamati (d-250/300 mm).  

Katram dzīvoklim un koplietošanas telpām tika izprojektēta un izbūvēta autonoma apkures sistēma. Visos dzīvokļos izprojektēta un izbūvēta dabīgā un piespiedu (gaisa nosūce ar ventilatoru palīdzību) ventilācija. Ņemot vērā ugunsdrošības un eveakuacijas prasības , jaunajākāpņu telpā tika izbūvēta pārspiediena ventilācijas sistēma.

Pirms rekonstrukcijas ēkā nebija (izņemot elektroapgādi un daļēji ūdensapgādi) pieslēgumu centralizētajām pilsētas komunikācijām.


  25.01.2019